Esam atvēruši jaunu restorānu Kr.Barona 21. Gaidām ciemos!

Meditācija – ceļš uz iekšējo līdzsvaru

Meditacija

Sveiki!

Mans vārds ir Andris Epners. Par sevi varu teikt, ka esmu avantūrists, liels sapņotājs, savā ziņā  arī maksimālists. Es esmu kā bērns, kuram pasaule šķiet brīnumiem un iespējām pilna. Visu redzēto gribas atkārtot, izjaukt, salikt un piedzīvot. Pamēģiniet bērnam iestāstīt, ka kaut ko nav iespējams izdarīt, viņš tik un tā to pamēģinās.

Esmu Ghetto Basket čempions, ar velosipēdu esmu aizminies no Rīgas uz Ventspili, 13 minūtes un 13 sekundes nosēdējis āliņģī, 10x uzskrējis Gaiziņkalnā, 8 nedēļās izlasījis 8 grāmatas un tikai nesen esmu sapratis, cik ļoti meditācijas praktizēšana, man ir palīdzējusi.

Meditācija man ilgu laiku bija neizprotama darbība, biju izmēģinājis daudzas metodes un veidus, bet pašam nebija skaidrības, kādu rezultātu vēlos sasniegt. Šobrīd  ar meditācijas palīdzību esmu iemācījies apstāties, nomierināt savu prātu, paskatīties uz sevi un notiekošo no malas, cenšoties novērtēt to, cik katrs mirklis ir pilnīgs un ļauties tam.

Katrai lietai pasaulē var būt vairāki skaidrojumi un nozīmes, tas ir atkarīgs no kādas perspektīvas uz lietu skatāmies. Šeit būs mans apkopojums un pārdomas, kā es uztveru meditāciju.

Meditācija -darbība, kuras laikā uzmanība tiek koncentrēta uz skaņu, objektu, vizualizāciju, elpu, kustībām vai pašam uz sevi, lai palielinātu apziņu par pašreizējo brīdi, samazinātu stresu, veicinātu relaksāciju, personīgo un garīgo izaugsmi. 

Mūsu smadzenes spēj vibrēt 5 frekvenču veidos, kurus apzīmē ar grieķu alfabēta burtiem: delta, teta, alfa, beta, gamma,- jo zemāka frekfence, jo mazāk domu. No tā, kuri viļņi prevalē katrā konkrētajā mirklī, ir atkarīga mūsu organisma mentālā darbība un fiziskais stāvoklis. Viss, ko mēs darām, sakām un jūtam, ir mūsu smadzeņu viļņu aktivitātes atspulgs.

Pētījumi rāda, ka domājošais prāts atrodas Beta viļņu frekfencē, savukārt meditācijas laikā smadzenes samazina savu frekfenci un darbojas Alfa vai Teta viļņos. Domājošo prātu var raksturot, kā loģisko prātu. Tas ir prāts, ar kuru mēs sastādām ikdienas uzdevumus, pieņemam lēmumus, uztraucamies par īres maksu vai visām pārējām darbībām, kas liek mums funkcionēt šajā pasaulē.

Meditācija atrauj mūs no domājošā prāta un atļauj nonākt esamības stāvoklī, jeb “šeit un tagad” stāvoklī. Meditējot, smadzenes nonāk Alfa viļņu frekfencēs, savukārt aizsapņojoties smadzenes darbojas Teta viļņos. Kad smadzenēm ļoti ātri jāpieņem lēmums, piemēram, kritiskā ekstremālā situācijā, tās darbojas augstākās frekfences Gamma viļņos.

 

Meditāciju veidi

Pasīvo meditāciju mērķis ir prāta atbrīvošanās un prāta dabas iepazīšana. Meditācijas laikā prāts tiek stabilizēts, nomierināts un koncentrēts. Ķermenis pasīvās  meditācijas laikā ir nekustīgs.

Pasīvā meditācija visbiežāk ir grūts pārbaudījums Rietumu domāšanas sistēmā dzīvojošam cilvēkam. Galvenie elementi, kuri Rietumu cilvēkam ir ieprogrammēti ir domāšana un darīšana, līdz ar to pasīvā meditācija ir pilnīgi pretējs process tam, ko cilvēks pieradis darīt. Bieži vien cilvēki ir izmēģinājuši dažādas meditācijas prakses, bet viņi nespēj nosēdēt mierīgi un domas turpina iekarot prātu. Lielākā daļa kļūst neapmierināti un paziņo, ka meditācija nav viņiem piemērota, kā jau katra lieta, kura prasa treniņu.

Aktīvā meditācijā tiek iesaistītas darbības ar ķermeni. Meditācijas veidi var būt dažādi (joga, skriešana, peldēšana u.c.). Mērķis neatšķiras no pasīvās metodes, arī šeit ir jāiemācās atpazīt signālus, kurus sūta prāts. Viens no veidiem, kā veikt aktīvo meditāciju ir jautājumu forma, kur meditācijas laikā prāts tiek ievirzīts noteiktā virzienā ar dažādu jautājumu vai apstiprinājumu palīdzību (piemēram, Kas es esmu?, Ko vēlos izdarīt?, Es esmu, Es varu, Es piedodu). Šāda pieeja prātam liek pastiprināti meklēt atbildes uz konkrēto informāciju un ļauj atbrīvoties no emocionālām traumām, gūt skaidrāku redzējumu un stiprināt mūsu apziņu un intuīciju.

 

Kā meditēt?

Sākot meditēt, ieteikums būtu atrast un iekārtot klusu vietu ar pēc iespējas mazākiem traucēkļiem un trokšņiem. Svarīgākais faktors ir komforts, mums katram ir jārada vide, kura ir komfortabla mums pašiem. Varam stāvēt, sēdēt, skriet vai pastaigāties parkā, ja tas rada komfortu. Atrodam savu mīļāko vietu  un ļaujamies meditācijas procesam. Lielu daļu no meditācijas veido pakļaušanās, spēja padoties sev un mīlēt sevi.

Uzdodam sev jautājumu – kāds ir šīs meditācijas mērķis? Iespējams, vēlamies atpūsties, vai arī meklējam atbildi uz kādu jautājumu. Saprotot mērķi, tas palīdzēs izvēlēties meditācijas veidu – aktīvo vai pasīvo.

 

Mana pieredze

Esmu iemācījies kontrolēt savu ķermeni un prātu, līdz ar to pēc sajūtām spēju izmantot meditāciju, kuru prasa prāts un ķermenis un kura būtu atbilstošāka konkrētajā brīdī.

Ikdienas steigā ar vien biežāk cenšos izmantot sekojošu metodi, kaut uz neilgu laiku apstāties un apdomāties, ko daru vai ko tikko esmu izdarījis. Tās var būt 10 sekundes liftā vai minūte kādā klusā stūrītī.

Personīgi man ir iepaticies aukstums. Ziemas periodā 1-2 reizes nedēļā dodos uz āliņģi, ikdienā bieži pielietoju aukstās un kotrastdušas. Šis, manuprāt, ir aktīvās un pasīvās metodes apvienojums.

Pirms vai pēc aktīvas dienas bieži izmantoju dažādu veidu mūziku vai vārdisku vadlīniju ierakstus, kuri vakaros palīdz nomierināties un rītos sagatavoties gaidāmajai dienai.

Man meditāciju ilgums ir ļoti mainīgs, šajā ziņā pakļaujos ķermeņa un prāta dotajiem signāliem. Uzskatu, ka meditācija ir sevis iepazīšanas un pašapzināšanās veids un tikai mēs paši spējam izzināt savas iekšējās problēmas, lai pēc tam veiksmīgāk cīnītos ar tām, kas mūs sagaida ārpus ķermeņa.

Dažādus meditācijas un sevis iepazīšanas veidus, kurus esmu piekopis un iesaku izmēģināt ceļā uz sevis apzināšanos un iepazīšanu:

  • meditācija dabā;
  • Floutings;
  • Gongu terapija;
  • elpošanas vingrinājumi;
  • treniņš (skriešana, peldēšana);
  • āliņģis, aukstuma peldes;
  • nomierinoša mūzika;
  • puzzles;
  • gleznošana, zīmēšana;
  • lasīšana.

 

Svarīgi atcerēties, ka ceļojums meditācijas pasaulē un ceļā uz sevis iepazīšanu ir laikietilpīgs process. Nav vienas metodes, kas patiks visiem, tāpēc katram ir iespēja eksperimentēt. Jāizbauda tas, ko mēs darām sevis dēļ, meditējot varam no jauna atklāt, kas mēs esam un ko vēlamies izdarīt. Piedomājot pie tā, kādas domas un idejas nāk prātā meditācijas laikā, prāts var vēlēties tādā veidā mums nodot ziņu. Lielākais noslēpums ir neatlaidībā. Lai veiksmīgs un pārvērtībām pilns šis ceļojums….

Izskaties un jūties labi!

Saistītie jaunumi

Padalies ar ziņu!

Nosūti ziņu draugiem!